Pārdomas par dubļiem

.. pārdomas? Par dubļiem? Vai tomēr mālu un dubļiem?.. un sajūtas?

Laukos dzīvot ir tik forši! Saģēr bērnu – izstum pa durvīm, nav ne jāskatās ko dara, ne kur aiziet, jo nekas taču nevar notikt… Nu labi… nevis nekas – bet mazāk! Rīgā pilns ar mašīnām, suņiem, kakām un izsmēķiem…

-Standarta teksts no mammas pilsētnieces

Šorīt lauku meitene pamanīja, ka mīlestība pret dubļiem, kas nāk līdz no bērnības, kad vasarās līstošais lietus, radīja dubļus un peļķes… Kādas muļķības… tie, kas bija lauku meitenes bērnībā nebija dubļi!!!. Tik tādas slapākas smiltis un mitrāka zāle…

Kad lauku meitne devās uz tālajiem laukiem Latgalē, tur gan bija fantastiska dzīve. Mālu – dubļu peļķe visa ceļa platumā, ar dzidru ūdeni, dažiem zāles kušķiem un daudz daudz māliem… fantastiskas konsistences veidojamais materiāls. Labāks par Pay-Doh!! Nesaprotu, kam vispār vajadzīgs Pay-Doh… bet par to citreiz :).

Bilde no pardonmf.blogspot.com
Bilde no pardonmf.blogspot.com

Tad nu 2 nedēļas vasarā pa tālajiem laukiem lauku meitenei bija kā smilšu terapija… (meklēju īsto vārdu)… kā… kā… pasaku zeme, cita pasaule, RADOŠUMA osta! Nomālējusies no kājām līdz ausīm dubļos.. nu nē, nebija tik traki! Lauku meitene tomēr ir meitene, nav puka, kam tīrība galīgi neinteresē…

Cītīgi, bez steigas, kā pēc brokastīm tika palaista laukā, tā tik uz pusdienām pēc uzaicinājuma, lauku meitene izkāpa no savas radošuma ostas. Kādas tik nodarbes tur nebija veicamas… m-m-mmm! Sāksim ar pavisam sievišķībām lietā, tādām kā dubļu vannas kājām… maskas sejām… skrubis visam ķermenim… bet pie tā mazāk. Vairāk tika veidotas skulptūras, celtas mālu pilis, neiekarojami mūri, izbradātas ūdens takas. Appludināti zirņu lauki… paga, tie nebija zirņu lauki… zirņi tik bija sasēti pa starpu tam, kas tur auga primāri… bet kas tas bija… lauku meitene nezin, jo nekad tam nepievērsa uzmanību. Zirņi bija tas, pēc kā lauku meitene laukā brida…

Atpakaļ pie peļķes! Dubļu mīcīšana ar kājām, iestigšana, regulāra paslīdēšana, jo kā izrādās mālainie Latgales dubļi ir visai slideni….

Pasaka, ne bērnība – divu nedēļu garumā… tālajos laukos, pie tālās omes… Vasarā!

Kur pazudusi lauku meitenes mīlestība pret dubļiem… mālainajiem… pavasarī (un vasarā, un rudenī)… pašas pagalmā, rokas stiepiena attālumā? Neizskaidrojami…nesaprotami! Ak, jā.. lauku meitene tagad ir liela un atbildīga par atdubļošanu, kas sevī ietver ļoooooti daudz papildus darba, kas ir vienveidīgs un palien zem viena nosaukuma – mazgāšana! Labāk sauksim to par atdubļošanu! Skan profesionālāk.

Varbūt tāpēc mēs braucām uz tālajiem laukiem tikai vasarās? Cik atcerās lauku meitene pārējais ceļš ap radošuma ostu bija sakaltis ciets kā krams. Silts, mazāk drēbju, mazāk dubļum, mazāk ko atdubļot…. Ak cik lauku mammai dzīve bija vienkārša, ne kā tagad!!! 🙂

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Mandeļu cepumi (bez glutēna, bez cukura)

Pavisam vienkārši ir šie supergardie mandeļu cepumi. Pirmo reizi lauku meitene tos taisīja bez glutēna, bez cukura gavēņa laikā. Toreiz netika likts arī medus. Šoreiz viena karote medus, bez kuras var arī iztikt, bet ja esi saldummīlis, liec vairāk.
Mandeļu cepumi

Sablenderējot banānus sanāk apmēram 1 1/2 krūze. Dabīgās esences no Simply Organic.

Mandeļu banānu cepumi (bez cukura, bez glutēna)


Mandeļu cepumi
Sastāvdaļas:

  • 2 banāni
  • 3 olas
  • 1 ēd.k. medus
  • 1/2 tēj.k vaniļas esences
  • 1/4 tēj.k mandeļu esences
  • 3 ēd.k eļļa
  • 1 ēd.k cepamais pulveris (bez glutēna)
  • 1/2 krūze rīsu, prosas vai citi bezglutēna milti
  • ~2 3/4 krūzes mandaļu milti

Pagatavošana:

  1. Banānus sablenderē, pievieno olas, medu, esences un eļļu. Samaisa.
  2. Prosas miltus sajauc ar cepemo pulveri un pievieno banānu masai. Samaisa.
  3. Pievieno 2 krūzes mandaļu miltus un iemaisa un pēc vajadzības pamazām pievieno atlikušos miltus, līdz masa kļūst pietiekami stingra, lai turētu formu, bet pietiekami šķidra, lai izspiestu caur konditorijas uzgali.
  4. Pildam kondotorijas maisā un izspiežam cepumiņus, liekam cepties 180° C līdz zeltaini brūni.

10 dienu draudzība ar sulām

.. bērzu? Arī!

Šodien lauku meitene uzsāk sulu dzeršanas minī rutīnu, kas turpināsies 10 dienas. Tā nebūs sulu kūre, kurā tiek dzertas tikai sulas. Tā būs parasta ēšana, gluži kā vakar un aizvakar, tikai diena tiek sākta ar sulu un diena tiek beigta ar sulu.
ābolu - spinātu sula

Tā kā bērzu sulas vēljoprojām tek, tās lauku meitene turpinās dzert kā ierasts.

Lai jauka diena,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

Sarkanrīklīte…

…nu nezināja tādu putnu lauku meitene… līdz šodienai.

Lietainais laiks atnāk ar puķēm maijā un iespēju būt nebēdnīgai lauku meitenei. Bez pienākumiem, brīvi doties laukā klausīties, kuros kokos putni dzied. Pirmkārt – kā tie dzied! Otrkārt – kas ir tie, kas dzied? Kam pieder dziesma?

Piemēram, šī dziesma dzirdēta tik daudz reižu, jau kopš bērnības, bet lauku meitenei nav ne jausmas, kas to izpilda… līdz šodienai, jo tieši šodien ir tā diena, kad dziedātāju izdevās pamanīt lapegles galotnē.

Lietaina diena / Rainy Day

Neliels pārsteiguma moments… klusuma brīdis un visai garš “kooooo?”… Huh, zīlīte. parastā.. atvainojiet, lielā. Lielā zīlīte.

Lauku meitene turpina klausīties. Lietus lāses.. plakš, plakš rudens lapās.. pavasarī.

Un…kas tad tas! Tāda dziesma… Nē.. TĀDA dziesma!!! Lauku meitene ļoti uzmanīgi un izteikti lēni liekot kājas uz pielijušās, pavasara smaržas pilnās zemes un  gāzelējoties kā apreibis gārnis, ja tas vispār ir iespējams, lavās uz ābeles pusi no kuras nāk šī burvīgā dziesma, kas apbūrusi vienā acu mirklī.

Tur tā ir – sarkanrīklīte! Tik skaista! … un bailīga.
Lietaina diena / Rainy DayOranžā sarkanrīklīte 🙂

Diena ir kļuvusi saulaināka.

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28