Pārdomas par dubļiem

.. pārdomas? Par dubļiem? Vai tomēr mālu un dubļiem?.. un sajūtas?

Laukos dzīvot ir tik forši! Saģēr bērnu – izstum pa durvīm, nav ne jāskatās ko dara, ne kur aiziet, jo nekas taču nevar notikt… Nu labi… nevis nekas – bet mazāk! Rīgā pilns ar mašīnām, suņiem, kakām un izsmēķiem…

-Standarta teksts no mammas pilsētnieces

Šorīt lauku meitene pamanīja, ka mīlestība pret dubļiem, kas nāk līdz no bērnības, kad vasarās līstošais lietus, radīja dubļus un peļķes… Kādas muļķības… tie, kas bija lauku meitenes bērnībā nebija dubļi!!!. Tik tādas slapākas smiltis un mitrāka zāle…

Kad lauku meitne devās uz tālajiem laukiem Latgalē, tur gan bija fantastiska dzīve. Mālu – dubļu peļķe visa ceļa platumā, ar dzidru ūdeni, dažiem zāles kušķiem un daudz daudz māliem… fantastiskas konsistences veidojamais materiāls. Labāks par Pay-Doh!! Nesaprotu, kam vispār vajadzīgs Pay-Doh… bet par to citreiz :).

Bilde no pardonmf.blogspot.com
Bilde no pardonmf.blogspot.com

Tad nu 2 nedēļas vasarā pa tālajiem laukiem lauku meitenei bija kā smilšu terapija… (meklēju īsto vārdu)… kā… kā… pasaku zeme, cita pasaule, RADOŠUMA osta! Nomālējusies no kājām līdz ausīm dubļos.. nu nē, nebija tik traki! Lauku meitene tomēr ir meitene, nav puka, kam tīrība galīgi neinteresē…

Cītīgi, bez steigas, kā pēc brokastīm tika palaista laukā, tā tik uz pusdienām pēc uzaicinājuma, lauku meitene izkāpa no savas radošuma ostas. Kādas tik nodarbes tur nebija veicamas… m-m-mmm! Sāksim ar pavisam sievišķībām lietā, tādām kā dubļu vannas kājām… maskas sejām… skrubis visam ķermenim… bet pie tā mazāk. Vairāk tika veidotas skulptūras, celtas mālu pilis, neiekarojami mūri, izbradātas ūdens takas. Appludināti zirņu lauki… paga, tie nebija zirņu lauki… zirņi tik bija sasēti pa starpu tam, kas tur auga primāri… bet kas tas bija… lauku meitene nezin, jo nekad tam nepievērsa uzmanību. Zirņi bija tas, pēc kā lauku meitene laukā brida…

Atpakaļ pie peļķes! Dubļu mīcīšana ar kājām, iestigšana, regulāra paslīdēšana, jo kā izrādās mālainie Latgales dubļi ir visai slideni….

Pasaka, ne bērnība – divu nedēļu garumā… tālajos laukos, pie tālās omes… Vasarā!

Kur pazudusi lauku meitenes mīlestība pret dubļiem… mālainajiem… pavasarī (un vasarā, un rudenī)… pašas pagalmā, rokas stiepiena attālumā? Neizskaidrojami…nesaprotami! Ak, jā.. lauku meitene tagad ir liela un atbildīga par atdubļošanu, kas sevī ietver ļoooooti daudz papildus darba, kas ir vienveidīgs un palien zem viena nosaukuma – mazgāšana! Labāk sauksim to par atdubļošanu! Skan profesionālāk.

Varbūt tāpēc mēs braucām uz tālajiem laukiem tikai vasarās? Cik atcerās lauku meitene pārējais ceļš ap radošuma ostu bija sakaltis ciets kā krams. Silts, mazāk drēbju, mazāk dubļum, mazāk ko atdubļot…. Ak cik lauku mammai dzīve bija vienkārša, ne kā tagad!!! 🙂

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s