Rīts pēc…

…starptautiskās Ilzīšu dienas ir smags!

Lauku meitenei šogad tas ir tieši tā, bet nejau tāpēc, ka būtu pārforsēts ar starptautiskās Ilzīšu dienas svinībām, bet tāpēc, ka ir slimošanas laiks, un visi trīs mazie, bez izņēmuma ir slimi. Baciļiem ir pilnīgi vienalga, vai tev ir pāri 30 vai tikai 4 mēneši!

Tā nu šī nakts lauku meitenei vairāk nebija, nekā bija!

Toties diena sākusies ar ziediem un galdautu uz galda vēl no vakardienas, tik tīri un skaisti, ka brokastu kafija tiek nomainīta pret kaut ko jestrāku.

diena pēc

Smūtijs ar ingveru!

Lai jauka diena,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Pareizs apģērbs!

Lauku meitene jau kuro dienu izbauda īstenus lauku priekus – sniega šķūrēšana pārsimts kvadrātmetros ar lāpstu… Smaidošu seju tā katru dienu no rīta dodās laukā un izšķūrē taciņu līdz putnu barotavai, uzliek tiem jaunas sēkliņas, priecājās, ka iepriekšējās ir apēstas un turpina šķūrēt kotedžas pagalmu.

Smaidu sejā, pacilātā garastāvoklī, viņas labākā draudzene ir Fiskars sniega lāpsta. Fantastiski skaisti skati paveras visapkārt un sniedziņš tik viegls, nav sasnidzis daudz… atliek tikai stumt lāpstu pa sasalušo zemaino pagalmu un priecāties kā skaistās sniega pārslas veļās uz sašķūrētās kupenas pusi un tā 1000 reizes – kā minimums!

Pa to laiku, jau putni ir pie sēkliņām un priecē ar lidināšanos pāri lauku meitenes galvai. Tik jauki laukos…. Vai zini kā skan zīlītes lidojums? Kā spārni švīkst, kad tā laižās garām pāris metru attālumā no Tevis? Lauku meitene apstājās un ieklausās, ieelpo auksto gaisu un priecājās par iespēju izkustēties svaigā gaisā! Laukos.

Šorīt…

Jau vakardien vakarā bija skaidrs, ka šorīt lauku meiteni sagaidīs bieza sniega kārta… Vēl vairāk sniega … Vēl vairāk kustību… Vēl ilgāk laika svaigā gaisā… Lieliski! Lauku meitene sajūsmā sasit plaukstas un steidz uz koridori.

Outfit for snow shoveling

Tur saģērbjas un steidz laukā, lai kopā ar savu draudzeni, Fiskars sniega lāpstu, šķūrētu nu jau padsmit centimetrus biezu sniegu. Kas tad tas? Sniegs ir smags… sniegs ir daudz! Nesanāk šķūrēt – vairāk rakt… Lauku meitene priecājās arī par šādu iespēju, jo ļoti labi atcerās kādas ielas bija Rīgā!!!! Nē tikai ne Rīgu! Ne tagad, ne šeit! Sniegu baltu, daudz un kaut vai smagu un grūti rokamu, bet sniegu!!! BALTU! TĪRU!

Viena trešdaļa no kotedžas pagalma notīrīta… Huh! Lauku meitenei ir slapja! Slapja mugura, slapji mati, slapja šalle un cepure… pat kājas zābakos nesalsts. Hmmm… Šķiet, ka ārā šodien siltāks! Un tā ir: no -14 uz -1…. Protams, ka lauku meitene steigā saģērbās, kā visas citas dienas iepriekš…. Johaidī!

Jāiet iekšā, sāk atdzist slapjā galva un kakls… šodienai pietiek! Tā iet, kad nav pareizais apģērbs!

Izbaudi ziemas priekus, atkusnis tuvojoties (itkā)!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

Svētku sajūta – apsveikumi?

Egles zars
Lauku meitene atcerās, kā mamma pirms Ziemassvētkiem apsēdās pie virtuves galda un rakstīja apsveikumu kartiņas svētkos. Kam? Tiem dažiem rada gabaliem… Viņa to godam turpināja visu šo laiku, bet šogad šķiet samazināja adresātu sarakstu… Teicās, ka visiem piezvanīs…Hmm.

Lauku meitene nodomāja – Žēl, saņemt apsveikumu kartiņas ir tik jauki! Lauku meitenei vienmēr ir gribējusi nosūtīt apsveikumus pa pastu – kartiņas formātā, bet vienmēr tas apstājās pie “gribu”, “varētu”, “ai pa vēlu”.

Arī īsziņas ir pamirušas. Kādreiz tika sūtīts viens patniņš visiem adresātiem.

Šogad lauku meitene nesaņēma nevienu īsziņu, nevienu telefona zvanu, nevienu privātu apsveikumu facebook, vienu apsveikumu draugos un vienu kartiņu pa pastu!

Vai lauku meitenei vajadzētu skumt? Vai Tu saskumtu?

Nē! Jo, šogad notika tas, par ko lauku meitene vienmēr ir daudz domājusi. Kopš parādījušies sociālie tīkli, draugus nesatiec – bet zini pilnīgi visu – ko tie ēd, kur iet, ko dara, kā izskatās viņu istabā utt. Bet patiešām satikt un apskatīties dzīvē – nav laiks.

Šogad lauku meitene bija sagatavojusi 26 dāvanas ciemiņiem – pāri palikušas tikai divas! Vai tas nav skaisti!? Šogad mūs apciemoja tik daudz cilvēku – tikai dažās dienās! Lauku meitenei vienmēr paticis uzņemt viesus, it īpaši Ziemassvētkos!

Paldies visiem, kas apciemoja lauku meiteni viņas kotedžā! Milzīgs paldies! Tas ir daudz labāk kā uzrakstīt: “Priecīgus Svētkus!” Priecīgi svētki kļūst tad, kad ciemos atnāk draugi, sen neredzēti un nesatikti! Negaidīti! Atnes priecīgus jaunumus! Jaunumus, kas silda sirdi un padara Ziemassvētkus gaišākus!

 

Priekpilna!

Laimīga!

Pateicīga!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Virtuvē!

Lauku meitenei bija tas prieks izbaudīt intensīvu piparkūkas mīklas rullēšanu un nebeidzamu piparkūkas cepšanu, nepārtraukti vaktējot ar vienu aci… ka tik nepiedeg! Un tā veselu pusotru stundu! Tādā tempā un aizņemtībā, ka lauku meitene pat nepamanīja kā aizskien laiks… kā mugura paliek slapja un kā nogurst kājas…

Ak šis jaukais laiks virtuvē – vienatnē, kad beidzot “ražot” vienus gardumus, tu esi tā ieskējies, ka nespēj apstāties, steigā tev jau galvā ir ideja un jau pēc 5 sekundēm tu cel no ledusskapja laukā produktus, un ar vienu roku jau sniedzies plauktā pēc cepamā pulvera… jo redz cepsi citronu keksu! 9pm! Tam visam pa vidu vēl taisot piparkūku glazūru, lai izmēģinātu kā tas ir – piparkūkas ar zīmējumu…

Lauku meitene tikko pievāca virtuvē radīto bardaku un ir gatava atsēsties, lai sakopotu domas un darbus, kas palikuši līdz “lielajam” notikumam! Ak vai, kas tad tas? 12:31AM? Lai tas Tevi nemulsina… pāri pusnaktij, nevis pusdienslaikam.

Un tā lauku meitene dodas pie miera… pārgurusi, bet TIK laimīga! Jo visu vakaru pavadīja savā templī!

Lai jauks gaidīšanas laiks,

Lauku meitene.

 

1985. gada rudens

Lauku meitenes mīlestība pret putniem sākās jau agrā bērnībā, kad tā pievienojās Salacgrīvas mazo dejotāju rindām, nepilnu 3 gadu vecumā!

Kāds tam sakars ar putniem? Lasi tālāk…

 

Grou-comum | Common Crane (Grus grus)
Photo: Rosa Gambóias Grou-comum | Common Crane (Grus grus)

 

Kā jau mazie ķipari šodien, tāpat tad 1985. gada rudenī, savu iznācienu nodejojām fantastiski! Publika zālē bija sajūsmā. Un tad uz skatuves aicināja vadītāju ar uzvārdu Dzērve.

Pēkšņi no skatuves aizkulisēm parādās maza meitenīte ar zeltainiem matiņiem, kārtīgi sapītiem bizītēs, sajūsmā starojošām actiņām, sejā lasāma neatlaidīga ziņkāre un skaļi un priecīgi iesaucās:

“Kur ir TĀ dzērve!?”

Lauku meitene? Ak jā… 🙂 Viņai šis gadījums vēljoprojām liek pasmaidīt!

Lieki piebilst, ka zāle bija sajūsmā! Mazā meitene, kura tik ļoti vēlējās ieraudzīt dzērvi… tikai dzērvi… vēljoprojām to vēlas ieraudzīt un iemūžināt!

 

Lauku meitene.