Vārāmā sāls / Jūras sāls / Himalaju sāls / Ķeltu sāls. Kuru izvēlēties?

Sāls sastāv no nātrija un hlorīda. Un ir vajadzīgs organismam. Vieni saka, ka sāls ir pa daudz mūsu uzturā, citi, ka pa maz.

Lauku meitene saka – ar mēru un svarīga ir kvalitāte.

Foto: Paul Delmont
Foto: Paul Delmont

Kā rīkoties, lai samazinātu ikdienā uzņemto sāls daudzumu:
– gatavot mājās
– pirms pievieno sāli – pagaršo!
– izvēlies garšvielas
– izvēlēties nepārstrādātus / neapstrādātus produktus
– atteikties no pusfabrikātiem (cīsiņi, aplejamās zupas, utt)
– izvēlēties labu sāli

Kas ir laba sāls? Šāds jautājums lauku meitenei radās pēc tam, kad ieteikums no vecmātes bija, gatavot sezonālus (?) dārzeņus ar labu (!??) sāli un labu eļļu.

Vienkāršā atbilde: Izšķīdini 1 kilogramu vārāmo sāli ūdenī un apskaties ko tu apēd! Paldies…..

Nedaudz nopietnāk:

  • Rupjā / Vārāmā sāls (Akmenssāls). Ieguvē izmanto dinamītu un smago tegniku. Apstrādā, parasti satur vielas, kas palīdz sāli uzglabāt tai nesacietējot. Gandrīz tīrs (97%) nātrija hlorīds.
  • Jūras sāls. Iegūst iztvaicējot jūras ūdeni. Tā kā jūras kļūst aizvien piesārņotākas, arī sāls sastāvā ir iespējama svina klātbūtne. Jūras sāls sastāvā ir minerālvielas, tiesa ļoti nelielā daudzumā.
  • Himalaju rozā sāls. Iegūst kalnu raktuvēs izmantojot roku darbu. Dabīga sāls. Sāls ir veidojies tūkstošiem gadu un nesatur piesārņojum. Sāls sastāvā nelielā daudzumā ir kalcijs, kālijs un magnijs.
  • Ķeltu jūras sāls. Iegūst pie Francijas krastiem, izmantojot roku darbu un 1000 gadu senu ieguves tehniku un darba rīkus. Ķeltu jūras sāls satur kalciju, magniju un dzelzi.

Beigu beigās, sāls ir sāls un tas nav jālieto uzturā dzels, maginja vai kālija dēļ. Izvēlies pēc iespējas dabīgāku sāli, kas nav apstrādāts, balināts, sajaukts ar pārtikas piedevām. Un apstrādātus / pārstrādātus produktus, kas nesatur sāli, jo lieli pārstrādes/ ēdināšanas uzņēmumi izmanto opciju – akmenssāli.

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Advertisements

Kļavu sulas

Ne reizi savā mūžā lauku meitene nebija dzērusi kļavu sulas. Kad lauku meitene bērnībā prasīja mamma, kāpēc netecinam kļavu sulas, bet gaidam līdz parādās bērzu sulas, atbilde bija – nav garšīgas, tāds šķebinoši saldas. Lauku meitene nopūtās un pie sevis nodomāja – salds – ņammm… bet ja netecina, netecina. Tajos laikos bērni neuzspieda vecākiem savas vēlmes.

kļavu sulas / mapple sap

Tad nu beidzot lauku meitenes dzīvē parādījās piedāvājums – ir pieprasījums!

Pirmais malks – mmm saldas.. hmmm kāda pliekana piegarša. Nu vai zini – tiešām bērzu sulas labākas! Bet tad skats pa labi, skats pa kreisi – kaut kur jābūt citronam, kas savu dzelteno vaigu silda saules staros garlaikojoties augļu traukā….

Otrais malks – sulas ar citronu… AK DIEVS! Nu gan padzēriens!

3 litri – nebijuši. Lauku meitene cer, ka arī rīt piedāvājums būs spēkā un varēs iegādāties vēl 3 litrus. Nu dien – mazie neatiet no glāzēm!

Tik atsvaidzinoši, saldi skābens – fantastiski!

Tik vienkārši! Gribi?

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Pākšaugi

Runā, ka pākšaugus nemaz tik daudz nēedam. Un tomēr, tie kas ēd pākšaugus, zina, ka vislabākie ir tie, kas pašu mērcēti un pašu vārīti.

o-LENTILS-AND-LEGUMES-facebook-560x315
Bilde no SydneyVeganClub

Bez ēdienreižu plānošanas šajā gadījumā neiztikt, jo jau iepriekšējā vakarā vajag iemērkt kārotos pākšaugus. Pākšaugu mērcēšanas ilgums atkarīgs no šķirnes un svaiguma, bet lauku meitene visus pākšaugus mērcē uz nakti.

Kuri pākšaugi ir iecienīti lauku meitenes virtuvē?

  • šķeltie zirņi
  • pelēkie zirņi
  • turku zriņi
  • dārza pupiņas
  • melnās pupiņas (parasti konservētas)
  • dažādas lēcas

Pākšaugi – lielisks olbaltumvielu, šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, antioksidantu un minerālvielu avots.

Vai zināji, ka zemesrieksts nav nekāds rieksts, bet pākšaugs? Alerģisks. Ja gribi ēst riekstus – ēd riekstus, neēd pākšaugus 🙂

Lauku meiten uzturā nelieto:

  • soju
  • zemesriekstus

Izvairās lietot:

  • konservētas pupiņas metāla bundžās
  • nemērcētus pākšaugus

Pākšaugi satur lektīnu (nosaukums nav būtisks, lauku meitene to noskaidroja tikai šodien un rīt jau būs aizmirsusi, tā ir olbaltumviela uz kuru daži var būt jūtīgi) tāpēc tās pirms pagatavošanas vajag mērcēt un mērcējamo ūdeni noliet, pupas noskalot un tikai tad pagatavot.

Neaizmirstam, ka pilnvērtīgas olbaltumvielas no pākšaugiem var iegūt ēdot tos kopā ar graudaugiem, vai pākšaugus diezējot.

Lauku meitene nav nekāds uztura speciālists, bet no bērnības atcerās Omi, kura visas pupiņas mērcējā, nomazgāja un tikai tad lika vārīties.

Lauku meitene vienmēr mērcē un izvāra lielāku daudzumu pupiņu uzreiz un tad vairākas dienas kādā no ēdienreizēm iekļauj garods un tik ļoti olbaltmvielām bagātos pākšaugus.

Esi kā lauku meitene.

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Pavasara zaļumiņš!

Jau ziemā!

Šis zaļumiņš lauku meitenei šķiet īpaši kārdinošs. Vakar, kad šī zaļumu bunte ienāca pa virtuves durvīm, lauku meitene bija uz pauzes un ar jautājumu: kur tu šito dabūji!?
Lociņi

Lociņi uz palodzes – gardums, ko gribas tuvojoties pavasarim. Kāpēc tā? Kas tajos tik īpašs, ka vakar ieraugot šo bunti lauku meitenei siekalas saskrēja mutē!?

Bērnības atmiņas… pēc pirts, lauku meitne ar dvielī satītiem matiem un flaneļa pidžamu mugurā, lēkā pa gultu un labajā rokā tur baltmaizi ar skābu krējumu, lcoiņiem un sāli.

Baltmaizi? Sāli? Skābu krējumu karotēm uz maizes? Šodien tas izklausās trakāk, kā tas patiesībā bija! Tad tas bija daudz veselīgāk kā tagad, jo maize bija maize, krējums bija krējums, sāli izmantoja gatavojot un lociņi auga uz palodzes. Bet ne pa to stāsts!

Lauku meitene sataisa veselīgāku mūsdienu versiju bērnības dienu kārumam: Ķelmēnu rupjmaizi, skābo krējumu, Himalaju sāli, un notiesā to steigšus un ar gardu muti. Mmmmm… Lociņi…Kas ir tas, kas liek tos ēst… C vitamīns, kalcijs, dzelzs (to satur lociņi)? Ieklausies sevī, varbūt arī tev prasās lociņus 🙂

Paldies par lociņiem Ilze!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

Zāļu tējas

Lauku meitenes saruna ar īstenu pilsētnieci….

-Tēju gribi?

-Jā varētu, stipru melno!

-Man nav melnās tējas, ir tikai zāļu… pašas lasītas, augušas 2 km rādiusā ap kotedžu!

-Ā.. nu tad ūdeni….

{KO? Nopietni?}

Tējas

Lauku meitene mīl zāļu tējas. Virtuves plauktiņā gozējās dažādas ar lauku meitenes rokām lasītas tējas. Ekoloģiski tīras! Dabīgas! Fantastiskas! Tējas vācamas saulainā laikā un žāvējamas labi vēdināmā telpā, kur nespīd virsū saule. Dienās, kad rokas necēlās, lai ietu pēc tējas, to palīdzēja ievākt lauku meitenes mamma! Fantastiskas tējas. Piparmētru, mohito mētras, gaļbiksītes, pelašķi, liepziedi, jasmīni, ugunspuķe utt utt… vīgriezes burciņu atverot ir tik medaina smarža… tik fantastiskas atmiņas no vasaras! Lauku meitene atcerās, ka veselam mohito mētru kalnam nolasīja lapiņas, lai izkaltētu tikai pašu labāko, aromātiskāko!

Mohito mētra

Pats labākais – tās tiek lietotas! Pilsētniece droši vien ģibst… nezināmas zāles, no pļavas tiek pasniegtas vārītā ūdenī! Lai jau, ar roku atmet lauku meitene

Tējas tiek glabātas stikla burciņās un baudītas vakaros – tāpat vai zāļu kārtā, kad pārņēmuši vīrusi. Lauku meitenei žēl pilsētniekus… Zaļā, melnā.. piedevām nesaprotam izcelsme… nabadzība, vardarbība, netaisnība tējas laukos…  Zaļās tējas vietā senie latvieši pazina ugunspuķi, lauku meitene to dzer kopā ar jasmīna ziedlapiņām, ja gribās ko nomierinošāku – vīgrieze, ja klepus – pelašķi, ja gribi izsvīst – liepziedi, ja temperatūra – aveņu lapu tēja … a pilsētas švītiņiem tikai stipra melnā vai zaļā… nu labi, baltā un visas pārējās ķīmiskās maisiņos… Apdalīti! Nabadziņi!

Vāciet savas tējas paši – vasarā, tās ziemā ārstē un silda 100x labāk par veikalā nopērkamo Lipton!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28