Pirmā ziema

Pa logu iespīd saules stariņš un liek lauku meitenei aizmirst visus iekrātos darbus un pienākumus un doties laukā! Svaigi uzsnigušajā sniegā un priecāties par pirmajiem saules stariem un sniegu šogad. Pirmā ziema ir klāt!

Sniegs gurkst zem kājām un pa nakti sasnidzis tik biezā kārtā, ka varētu laist a slēpim (t.i. slēpot), ja vien tas lauku meiteni vilinātu… bet nē! Viņa ieskrien iekšā, pirms tam kārtīgi dauzot kājas uz lieveņa dēļiem, lai neienestu sniegu istabā, jo nebūs laiks un gribēšana šņorēties vaļā un ciet… fočiks ir tas, ko meklē lauku meitenei.. un klusībā cer, ka tur vēl ir vieta un baterija nav beigusies…. Ziemassvētki un Jaunais gads.. pasākumi un prieki, atpūtas un slimošanas… vāveres ritenī… nav bijis laika… kur viņš ir!?

Fočiks atrasts, ieslēdzas un vietas ir! Atpakaļ ārā, pa ceļam uzsaucot vīram: “Lūdzu saģērb bērnus!”.

Tāds skaistums. Lauku meitene stāv uz lieveņa.. un aizmirst par bildēšanu… saule pazūd aiz mākoņiem… mākoņi krāsojas pelēki un arī zeltainais sniegs pāri pagalmam pamazām kļūst pelēks un drūms… Lauku meitene nepasēja! Nu nekas! Citreiz…

Pa to laiku pa durvīm izveļas satutulētas meitas un viņu prieks acīs un spiegšana par sniegu rada prieku arī lauku meitenes sirdī.

Kāds cenšas uzvelt piku, kāds nokrīt ar seju sniegā… un no mākoņu aizsega lēnām parādās arī saules stari. Tik silti… kā pavasarī! Vecākā meita nedaudz izbrīnīta: “Sniegs un saulīte?! Saule! Beidzot saule spīd! Mammu, saule!” Patiess prieks par sauli divās paaudzēs 🙂

Pirmais sniegs un sauleFotoaparāts pielikts pie lauku meitenes acs…un tas izslēdzas pēc pirmās bildes. Citreiz…

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Advertisements

Vakars. Lietus. Miers.

Dienas steiga.

Liekas beigas.

Debesis deg.

Stārķis.

Miers. Lietus.

Bez steigas.

Ak cik skaits ir vakars laukos, it īpaši, ja debesis deg un ārā līst lietus.
Stārķis. Vakars. Lietus

Pēdējo stundu lauku meitene sēž pie loga un priecājās par jauno iemītnieku. Stārķi, kurš izdomājis savu vakaru aizvadīt uz elektrības staba.

Stārķis. Vakars. Lietus

Fantastisks miers. Atspirdzinošs lietus. Skaists, pelnīts vakars.

Rīt jauna diena. Lai jauka,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

Rīta pārsteigums!

Diena, kad dzer rīta kafiju un baudi brīvību (lasīt “brīvāku rītu”), jo esi māmiņa! Kad bērns pēkšņi salecās pie galda un rāda ar pirkstu laukā pa virtuves logu…

Ko..? Ciemiņi? Nē… lauku meitene vienu šobrīd negrib satikt… ļaujiet man pabūt vienai (lasīt “izdzert kafiju, kamēr vēl karsta”)! Šaubas, ka kāds tomēr nāk, jo uz to pusi ir iebraucamais ceļš ir lielākas par slinkumu, kas pārņem sēžot mīkstā krēslā ar kafijas krūzi rokās… lauku meitene pieceļās, paskatās laukā pa logu… nekā tur nav… ko viņa tur rāda… kur viņa vispār rādā… tāds ir jautājums… egles virzienā… tā… opā!

Vāvere//embedr.flickr.com/assets/client-code.js

Kas tad tas! Draudzene! Wow, super! Patīkams pārsteigums, prieks, smaids, laime. Negaidīta tikšanās ar vāveri – 3 metru attālumā no lauku meitenes.

Nu nav tā, ka lauku meitene nav redzējusi vāveri…nekad mūžā! Un nav arī tā, ka lauku meitenei būtu iespēja redzēt vāveri katru dienu…
Vāvere//embedr.flickr.com/assets/client-code.js

Šī nudien ir skaistākā dāvana, kādu sarūpēja Mamma Daba šajā tik ļoti mammām tendētajā dienā! Sirsnīgi sveicieni arī Tev Mamma Daba!
Lieki piebilst, ka vāvere netika traucēta savās svētdienas gaitās un tika bildēts caur logu…

Lai izdevusies Māmiņdiena!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Dzīve Šodienā

Lauku meitenei ir tik daudz tēmu un ideju ar ko padalīties…

Burti virknējās vārdos, bet vārdi nekārtojās teikumos. Tā mēdz gadīties… arī laukos! Kad domas pa galvu maisās nepieciešams miers, lai tās sakārtotos un spētu sadzirdēt.

Un tā.. lauku meitene atver logu, lai ielaistu istabā gaisu… un Mamma Daba parūpējās par pārējo!

Sirnas miglā

Dzīvot šodienā ir tik forši! Kādas tēmas, kādas idejas! Lai tas norimst un pagaida uz Mammas Dabas sarūpētā fona.

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Mamma daba, mm un foto

 

Mamma Daba liek ietrīcēties lauku meitenes sirdi, liek ģērbties lielā steigā, paķerot jaku, šalli un cimdus… Kājās bez zeķēm uzaut mukluk un skriekt ko kājas nes apkārt mājai, lai tur klusi čāpojot pa sniegu kā bērnudārzā bērni attēlo pīles, pielavītos kaut nedaudz tuvāk VIŅAI! Lapsai, ko nejauši pa istabas loku ieraudzījusi lauku meitene. Un tas viss tikai tāpēc, ka gribēja padalīties ar citronu keksa recepti…

Lapsa ziemā
Tie ir lauki ziemā! Lauki… Ziemā…LAUKI! ZIEMĀ! (dzirdi mani, tie nav tie nožēlojamie, kādus iztēlojās pilsētnieki – fui auksts, sniegs jāšķūrē, jānes malka, jākurina, ko tur darīt?, tie ir šie – superīgie LAUKI ZIEMĀ!).
Lapsa ziemā

Ja runā par foto, tad vienmēr var gribēt vairāk mm, stabilākas rokas, nepamanamāku apģērbu un pārvietoties ātrāk čāpojot un vairāk gadījumus! Jo šādi gadījumi izceļ tevi no istabas – negaidot, neko neprasot, tikai piedāvājot – lapsu gribi?
Lapsa ziemā
Liek iekustēties muskuļiem, paātrināties vielmaiņai, steigā domāt, kurš objektīvs atrodās uz fotoaparāta, kur ellē ir cepure!

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28