Rīts un Dzenis

Šodien bija tas rīts, kad piecelies, pieej pie loga un paliec skatīties vairākas minūtes. Daba ir tik skaista! Rīts, tīrs, apsnidzis mežs, putni… Diena bez saules. Ar siengu. Mazas sniegpārsliņas krīt no debesīm tik viegli un bezrūpīgi!

Dzenis

Zīlītes! Uzmetās uz palodzes, apskata lauku meiteni un aizlido meklēt brokastis. Arī lauku meitene dodas ledusskapja virzienā… un atskārš, ka kafija nav dzerta pāris dienas! Kā tas varēja notikt?

Ir parādījusies vietniece. Matča (Matcha)! Bet vai nopietni? Redzēsim. Brokastis paēstas un apbruņojusies ar fotoaparātu, lauku meitene dodas laukā ieelpot rīta gaisu un noķert kādu putnu. Šīs iemaņas pazudušas jau pašā pamatā – lauku meitene iznākusi bildēt putnus koši sarkanā šallē… Kurš putns šo nepamanīs ?
Dzenis

Zīles prom, kaut kāds putns no ābeles arī prom, žagatas prom… dzenis klauvē. Klusām lauku meitene dodas dzeņa virzienā. Šodien sniegs zem soļiem gan ir uzbāzīgi skaļšs. Kā sarunājis!

Dzenis domājot tikai par brokastīm, turpina savu ierasto dauzīšanos ,pat nepamanot lauku meitnes tuvošanos. Varbūt tā šodien līdzīga dzenim?

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Advertisements

Starp mācībām

Svaigs gaiss un miers,

Saullēkti un putni,

Vakari un saulrieti,

Dzīve bez stresa.

Ābele ziedos
Tik neiedomājami jauka ir lauku meitenes dzīve laukos. Lauki šeit Latvijā ir tik viegli aizsniedzami – brauc kādu stundiņu vari baudīt pilnīgu lauku mieru! Tas ir tad, ja tu kā pilsētnieks gribi izbaudīt laukus. Bet kā ir tiem, kas laukos dzīvo? Viņiem taču sagribās reizi pa reizei uz pilsētu, ne?

A kā ir tad, ja autobusa pietura atrodās kādu gabaliņu… ar kājām… A kā ir tad, ja pagalmā stāv auto, bet nav tiesības? Lauku meitene zin kā tas ir un tāpēc nu jau gandrīz mēnesi divas reizes nedēļā atsēž četras stundas autoskolā. Laiks par 4 stundām dienā mazāk (labi, dažas dienas, kad nav braukšanas, laiks ir vairāk, bet arī tas tiek pavadīts mācoties no jaukas oranžas grāmatas – Ceļu satiksmes noteikumi)… O ooo!

Laiks… laiks.. laiks… iepriekšējie darbi un pienākumi nav mazinājušies.

Lauku meitene ir ceļā uz brīvību…drīzāk neatkarību / atbildību?

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

P.S. paldies visiem, visiem, kas palīdz tam notikt!

Pārdomas par dubļiem

.. pārdomas? Par dubļiem? Vai tomēr mālu un dubļiem?.. un sajūtas?

Laukos dzīvot ir tik forši! Saģēr bērnu – izstum pa durvīm, nav ne jāskatās ko dara, ne kur aiziet, jo nekas taču nevar notikt… Nu labi… nevis nekas – bet mazāk! Rīgā pilns ar mašīnām, suņiem, kakām un izsmēķiem…

-Standarta teksts no mammas pilsētnieces

Šorīt lauku meitene pamanīja, ka mīlestība pret dubļiem, kas nāk līdz no bērnības, kad vasarās līstošais lietus, radīja dubļus un peļķes… Kādas muļķības… tie, kas bija lauku meitenes bērnībā nebija dubļi!!!. Tik tādas slapākas smiltis un mitrāka zāle…

Kad lauku meitne devās uz tālajiem laukiem Latgalē, tur gan bija fantastiska dzīve. Mālu – dubļu peļķe visa ceļa platumā, ar dzidru ūdeni, dažiem zāles kušķiem un daudz daudz māliem… fantastiskas konsistences veidojamais materiāls. Labāks par Pay-Doh!! Nesaprotu, kam vispār vajadzīgs Pay-Doh… bet par to citreiz :).

Bilde no pardonmf.blogspot.com
Bilde no pardonmf.blogspot.com

Tad nu 2 nedēļas vasarā pa tālajiem laukiem lauku meitenei bija kā smilšu terapija… (meklēju īsto vārdu)… kā… kā… pasaku zeme, cita pasaule, RADOŠUMA osta! Nomālējusies no kājām līdz ausīm dubļos.. nu nē, nebija tik traki! Lauku meitene tomēr ir meitene, nav puka, kam tīrība galīgi neinteresē…

Cītīgi, bez steigas, kā pēc brokastīm tika palaista laukā, tā tik uz pusdienām pēc uzaicinājuma, lauku meitene izkāpa no savas radošuma ostas. Kādas tik nodarbes tur nebija veicamas… m-m-mmm! Sāksim ar pavisam sievišķībām lietā, tādām kā dubļu vannas kājām… maskas sejām… skrubis visam ķermenim… bet pie tā mazāk. Vairāk tika veidotas skulptūras, celtas mālu pilis, neiekarojami mūri, izbradātas ūdens takas. Appludināti zirņu lauki… paga, tie nebija zirņu lauki… zirņi tik bija sasēti pa starpu tam, kas tur auga primāri… bet kas tas bija… lauku meitene nezin, jo nekad tam nepievērsa uzmanību. Zirņi bija tas, pēc kā lauku meitene laukā brida…

Atpakaļ pie peļķes! Dubļu mīcīšana ar kājām, iestigšana, regulāra paslīdēšana, jo kā izrādās mālainie Latgales dubļi ir visai slideni….

Pasaka, ne bērnība – divu nedēļu garumā… tālajos laukos, pie tālās omes… Vasarā!

Kur pazudusi lauku meitenes mīlestība pret dubļiem… mālainajiem… pavasarī (un vasarā, un rudenī)… pašas pagalmā, rokas stiepiena attālumā? Neizskaidrojami…nesaprotami! Ak, jā.. lauku meitene tagad ir liela un atbildīga par atdubļošanu, kas sevī ietver ļoooooti daudz papildus darba, kas ir vienveidīgs un palien zem viena nosaukuma – mazgāšana! Labāk sauksim to par atdubļošanu! Skan profesionālāk.

Varbūt tāpēc mēs braucām uz tālajiem laukiem tikai vasarās? Cik atcerās lauku meitene pārējais ceļš ap radošuma ostu bija sakaltis ciets kā krams. Silts, mazāk drēbju, mazāk dubļum, mazāk ko atdubļot…. Ak cik lauku mammai dzīve bija vienkārša, ne kā tagad!!! 🙂

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Hello…?

Hello. Is it me you’re looking for?

Hello!

Sveika. Vai Tu meklē mani?
Un tā katru reizi, kad lauku meitene pastaigas pēc dodās gar kaimiņiem.

Lauku meitenei ieraugot šodien šo galvā atskanēja “Hello” no Adeles ar Lionel Richie palīdzību. Ja nezini par ko runāju, tad noskaties:

Nu tad kā paliek?
Tu meklē mani?
🙂

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Putni kokos

Putni kokos
Pirms Ziemassvētkiem putni lidinājās gar lauku meitenes kotedžas logiem. Klausījās un skatījās kā bērni uzvedās lai var Ziemassvētku vecītim nodot ziņu… tur sakars ar dāvanām: nes vai nenes.

Putni kokos

Šodien, kad Ziemassvētki pagājuši, lai putnus ieraudzītu bija jādodās laukā, gar logiem vairs neviens nelidinājās…nez kāpēc?

Putni kokos

Ziemassvētki aizgājuši,

Putni kokos sasēduši.

Nav vairs logos jāskatās,

Visas runas jāklausās

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

1985. gada rudens

Lauku meitenes mīlestība pret putniem sākās jau agrā bērnībā, kad tā pievienojās Salacgrīvas mazo dejotāju rindām, nepilnu 3 gadu vecumā!

Kāds tam sakars ar putniem? Lasi tālāk…

 

Grou-comum | Common Crane (Grus grus)
Photo: Rosa Gambóias Grou-comum | Common Crane (Grus grus)

 

Kā jau mazie ķipari šodien, tāpat tad 1985. gada rudenī, savu iznācienu nodejojām fantastiski! Publika zālē bija sajūsmā. Un tad uz skatuves aicināja vadītāju ar uzvārdu Dzērve.

Pēkšņi no skatuves aizkulisēm parādās maza meitenīte ar zeltainiem matiņiem, kārtīgi sapītiem bizītēs, sajūsmā starojošām actiņām, sejā lasāma neatlaidīga ziņkāre un skaļi un priecīgi iesaucās:

“Kur ir TĀ dzērve!?”

Lauku meitene? Ak jā… 🙂 Viņai šis gadījums vēljoprojām liek pasmaidīt!

Lieki piebilst, ka zāle bija sajūsmā! Mazā meitene, kura tik ļoti vēlējās ieraudzīt dzērvi… tikai dzērvi… vēljoprojām to vēlas ieraudzīt un iemūžināt!

 

Lauku meitene.