Pirmā ziema

Pa logu iespīd saules stariņš un liek lauku meitenei aizmirst visus iekrātos darbus un pienākumus un doties laukā! Svaigi uzsnigušajā sniegā un priecāties par pirmajiem saules stariem un sniegu šogad. Pirmā ziema ir klāt!

Sniegs gurkst zem kājām un pa nakti sasnidzis tik biezā kārtā, ka varētu laist a slēpim (t.i. slēpot), ja vien tas lauku meiteni vilinātu… bet nē! Viņa ieskrien iekšā, pirms tam kārtīgi dauzot kājas uz lieveņa dēļiem, lai neienestu sniegu istabā, jo nebūs laiks un gribēšana šņorēties vaļā un ciet… fočiks ir tas, ko meklē lauku meitenei.. un klusībā cer, ka tur vēl ir vieta un baterija nav beigusies…. Ziemassvētki un Jaunais gads.. pasākumi un prieki, atpūtas un slimošanas… vāveres ritenī… nav bijis laika… kur viņš ir!?

Fočiks atrasts, ieslēdzas un vietas ir! Atpakaļ ārā, pa ceļam uzsaucot vīram: “Lūdzu saģērb bērnus!”.

Tāds skaistums. Lauku meitene stāv uz lieveņa.. un aizmirst par bildēšanu… saule pazūd aiz mākoņiem… mākoņi krāsojas pelēki un arī zeltainais sniegs pāri pagalmam pamazām kļūst pelēks un drūms… Lauku meitene nepasēja! Nu nekas! Citreiz…

Pa to laiku pa durvīm izveļas satutulētas meitas un viņu prieks acīs un spiegšana par sniegu rada prieku arī lauku meitenes sirdī.

Kāds cenšas uzvelt piku, kāds nokrīt ar seju sniegā… un no mākoņu aizsega lēnām parādās arī saules stari. Tik silti… kā pavasarī! Vecākā meita nedaudz izbrīnīta: “Sniegs un saulīte?! Saule! Beidzot saule spīd! Mammu, saule!” Patiess prieks par sauli divās paaudzēs 🙂

Pirmais sniegs un sauleFotoaparāts pielikts pie lauku meitenes acs…un tas izslēdzas pēc pirmās bildes. Citreiz…

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

Ziemassvētku prieciņš

 

Bieži vien, tas, kas notiek lauku meitenes dzīvē, nenonāk līdz blogam. Laika trūkums, svarīgākas lietas, dzīves sīkumi un lielie pasākumi aptur bloga pildīšanos ar ierakstiem. Sākoties decembrim, lauku meitene apņēmās veikt vienu ierakstu dienā, līdz pat Ziemassvētkiem. Kāds no Jums to noteikti jau bija pamanījis… Prieks!

Apkopojumā lauku meitenes Ziemassvētku laika ierakstu sērija:

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

 

Gluži kā dzimšanas diena.

Katra diena var būt kā dzimšanas diena… Nē, nē… ne tā, kad Tu pa galvu, pa kaklu steidz piekārtot māju, pagatavot vakariņas un izcept savu dzimšanas dienas kūku. Drīzām tā, kad tu kā bērns bezrūpīgi dauzies apkārt un tevi noķer mamma, iespiež starp ceļiem un ar vienu roku (ar slapju dvieļa galu) slauka muti, bet ar otru, jau sadabūjusi rokā ķemmi un ātri steidz pārpīt tavas garās zeltainās biželes. Tāda dzimšanas diena, kas atnāk nezinot, negaidot, bez piepūles un bez stresa.

Dzimšanas dienas sajūta

Šodien ir tā diena, kad dzimšanas dienas sajūta ir atnākusi negaidot… Svinam dzīvi (ak, cik novazāti skan šie vārdi!). Atgriežamies bērnībā, kad viss bija viegli un bez piepūles… ja neskaita zobu mazgāšanu no rītiem un gultas saklāšanu… ehh..

Lauku meitenes 100. ieraksts šajā blogā tika nopublicēts vakar (kā izrādās, šeit un, kas var būt labāks par pievēršanos hobijam (tiesa, vienam no)!

Lauku meitene rītu sāk ar kafiju, kurā kūst un maigās putās pārvēršās saldējums, jo atnākusi paciņa no tāltālām zemēm ar fantastiski zilu un iedvesmu smaržu pilnu lakatu un grāmatu…. Lauku meitenes sapņu grāmatu! Zem nosaukuma: Anti-Stress un Adult Coloring Book.., milzīgs PALDIES Ilze!

1770134_ea4a58fe_4750_431b_a05f_554035ca57ba

Uz lauku meitenes galda papīra gabaliņi… maziņi, apaļi, sarkani un balti… vēl zelta un krēmkrāsas… attīta lenta un pāris spīgulīši. Kādam šķiet – bardaks, nesavācam, katrs mazais papīrīts jāsalasa – murgs! Lauku meitene ir sajūsmā, jo dara to, kas patīk: taisa kāzu apsveikumu. Kāds turēs to rokās, lasīs un tā būs viņu dzīves skaistākā diena!

Lai darbpilna atlikusī darba diena šajā nedēļā,

Screen Shot 2015-12-18 at 23.36.28

 

Ziemassvētki Rīgā

Tie, kas bauda mazpilsētu un lauku burvību Ziemassvētkos, apgalvo, ka Ziemassvētkus svinēt Rīgā … nekad! Nekad nesaki “NEKAD!”. Lauku meitene Rīgā pavadīja vairāk kā 10 gadus un visus šos gadus Ziemassvētkus tā steidzās svinēt kopā ar savu ģimeni – mammu un brāli (ai cik liela!),  savā mazpilsētā.

Tikai vienu gadu lauku meitene Ziemassvētkus svinēja Rīgā. Gadā, kad izveidojās pašas ģimene. Jaunā saimniece pieņēma jaunos radus (un tos divus vecos arī) pie bagātīgi klāta 1m x 1m galda. Jaunie radi sākumā bija pret Ziemassvētkiem Rīgā… Bet kaut savādāki, bez laukiem, bez sniegotām eglēm un pastaigām gar jūras krastu, tie tomēr bija ģimeniski Ziemassvētki! Kādiem arī tiem vajadzēja būt. Kad divas svešas ģimenes vieno tik daudz kas… Mazais (tad šķita normāla izmēra, kā jau visiem) Rīgas dzīvoklītis pārpildījās ar piparkūku un mandarīnu smaržām. Svecītes un viesu čalas radīja mājīgumu… kā šodien atceros, cik daudz mēs tur bijām – paši tuvākie! Paldies, ka bijāt!

Ziemassvētki 2010

Un šobrīd lauku meitenes domas ir par un ap Ziemassvētkiem. Ziemassvētkiem, kas vieno lauku meitenes sirds ģimeni. Kas šobrīd izskatās pēc pasākuma ar 18 cilvēki… Kā teicis kāds tālajā 14 g.s. – the more the merrier 🙂 (lv varētu būt – jo vairāk, jo priecīgāk) un viņam ir taisnība!

Ģimene no 18 cilvēkiem lauku meitenei šķiet liela ģimene. Tagad atceroties Ziemassvētkus četratā, tie šķiet skumji un vientuļi, bet tomēr ar pareizām vērtībām – ģimene!

Šis ir gatavošanās prieks, jo lauku meitenes kotedžā tas ir sācies!

Lai arī Jums priecīgi Ziemassvētki kopā ar sirds ģimenei!

Lauku meitene